Iniciāciju sistēma

Autors Sri Yogi Matsyendranaths Maharadžs

Nathu Sampradajas sekotāji dalās 3 kategorijās:

I. Avalambi, Sathi (skolnieki un Nathu līnijas sekotāji). Citreiz tos sauc par Džigjasu – tiem, kas tiecas uz tradīcijas apgūšanu un sekošanu tai. Tie ir tie, kas pieņēmuši tradīcijas Guru un ir saņēmuši uapadešas-norādes jogas praktizēšanā. Tāda veida sekotājiem Guru nodod dikšu-iniciāciju Guru mantras veidā. Tādi nathi visvairāk saskaras ar ikdienas dzīvi un izpauzto realitāti un tās dažādību un seko purnatas principam (pilnībai un kulai).

II. Aughars – nākamā kategorija personu, kas pieder Nathiem. Saucama čoti dikša. Pie iniciācijas saņem noteiktu natha-sampradaijas atribūtiku, ko izmanto rituālistiskajā praksē. Aughara atribūti ir Nadi (svilpīte), šabda brahmana simbols, un džaneo (melns seškārtīgs diegs) – nadi kanālu simbols : idas, pingalas, sušumnas un 72 000 smalkā ķermeņa kanālu. Nada-anudsandhanas prakse slaikā naths dzird nada skaņu anahata čakrā, tur par, kur savā sirdī tas glabā savu Guru un Ištadevatu, kas principā ir viens un tas pats. Skaitās ka šajā stadijā čela (skolnieks) izvēlas savu pamat Guru, kas to ieved un stāda priekšā visai Sampradajai.

Augharu var salīdzināt ar murti, kurš iegūst savu veidolu kā statuja, kad no akmend kluča atkaļ nevajadzīgā slietas un paliek tikai vajadzīgais - dievišķais. Dievišķā atmodināšana murti salīdzināms ar siddha vai natha jogina garīgo dzimšanu, kurš pēc tam kļūst par Daršani.

III. Kanphata vai Daršani – augstākā iniciācija tradīcijā – saucama čira dikša. Pie šīs iniciācija snodošanas Guru rūpīgi pārgriež skolnieka ausu gliemežvāku centrā atvērumus, kuros ievietojas gredzeni, kurus sauc par kundalām (aplis) vai daršani.Viņi ir saistīti ar diviem enerģētiskajiem kanāliem, kas veicina seksuālās enerģijas virzīšanu uz sahasrara čakru. Šie kanāli, kasiet pa ausu centriem, palīdz kontrolēt amritu (nemirstības nektāru), kas pil no sahasraras čakras uz leju., tādējādi novēršot tās nonākšanu džatar agni (barības pārstrādājošajā ugunī) un dzīvniecisko instinktu stimulēšanu, ko joguns mācas kontrolēt. Natha sampradajā, kas saņēmis šāda veida iniciāciju, ka sprincipā ir purna-samnjasa (pilnīga atteiksānā sno laicīgā), bauda vislielāko respektu, salīdzinājumā ar aughariem. Tikai daršani tradīcijā var skaitīties Guru un pilnvērtīgi pārstāvēt un izplatīt tradīciju.

Jāatzīmē, ka tradīcijā ir vēl divas iniciācijas – bhabhut un langot iniciācijas. Visas piecas iniciācijas ir kā sanskaras (attīrošie procesi, pārdzīvojumi), kas ir analoģiski sanskarām vēdismā, tikai Nathiem viņas ir orientētas uz to, lai jogins varētu stingri nostāties uz jogiskās sadhanas ceļa.

Jogiskais ceļš sākas ar jogiskas dzīvesveida vesānu, un šīs piecas sanskaras (čoti, čira, upadeši, bhabhut un langot) ir svarīgas tajā un tāda dzīvesveida vešanā. Tikai pēc tam kad jogins sapratīs tāda dzīvesveida svarīgumu un pieņems ar to saistīto dzīves redzējumu, viņš varēs praktizēs jogu tā spatiesajā veidā un formā un sasniegt panākumus sadhanā. Jogas mērķis visupirms jau ir mokša vai mukti.

Kad Guru pārgriež ausu gliemežnīcas skolniekam, tas aktivizē kanālus, kas par tie iet, pie kam skolnieks pārdzīvo arī to, ko tradīcijā sauc par „joga-danda” (smags pārbaudījums), lai attīrītos no negatīvās pagātnes karmas. Guru ausīs iever lielas, māla kundalas, tādas kas var pat skartie spie pleciem, un šajā laikā skolniek snevar kustēties, gulēt un kustināt žokļus ēdot. Jogins pieņem pašu minimumu parastas, barības šķidrā formā. Laikā kamēr brūces dzīst, ap četrdesmit dienas, jogins vientulībā meditē uz Gorakšanathu un saņemt tā svētību. Viņš pats apzinās sevi kā Šiva-svarupu.

Bez Čira-dikšas, kas ir ļoti svarīga, ir arī vēl Upadeši-dikša. Skaitās ka pirmos norādījumus-upadešu no Šivas Adinatha sa’’nema Matsyendranaths, Goraksānatha Guru, kad tas atradās zivs vēderā. Bet tā kā sākotnēji Siva š’’is zināšanas bija gribējis nodot Parvati (Udajanatham), bet Matsyendranaths noklausījās šīs zināšanas, tam bija jāpielūdz Šakti-Parvati. Tapēc Matsyndranaths pazīstams kā visu Kaulu Guru, ka spielūdz māti Dievieti. Šī dikša ir saistīta ar nathu šakti sadhanu, kas pastāv arī tādās tantriskās tradīcijās kā Šri Vidja, Kaula u.c..

Kā Šri Vidjā pielūdzas Dieviete Bala, tieši tā pat Nathi pielūdz Dievieti Joga Maiju Bala Sundari, tā kā tā ir iemesls šaj izpaustajai pasaulei un dživas iemiesošanās sansārā iemesls. Tātad tā var arī palīdzēt dvēselei pamest sansāru un gūt atbrīvi.

Bala nozīmē arī Brahmačarju : tā pat kā Guru Gorakšanaths ir brahmačarins, mūžīgi 12 gadus jauns, tā arī Dieviete Bala Sundari ir kumari – jaunava, un tikai jogi, nostiprinājušies jūtu tīrībā, var piedalīties šādā procesā. Tas atšķir Nathus no vairākiem radikāliem tantriskiem kultiem, kur kā ziedojums tiek izmantota gaļa, vīns u.c.. Nathi savā tantrā tos visus netīros elementus, ko lieto aghori un kapaliki, aizstāj ar iekšējām praksēm, tā kā joginam ir jātiecas pie Dieva, bet ne pēc baudām, tādu vai šādu nestandarta metožu aizsegā. Šī’dikša saucas arī „šankha-dhal” : veicot noteiktas darbības tā laikā, mēs veicinām, lai no šīs materiālās pasaules aizgājušie natha jogini te neatgrieztos, nereinkarnētu vairs, jo šī pasaule ir ir pilna ciešanu. Tādējādi krājot nopelnu arī sev, jo kādreiz citi arī tā aizlūgs. Tas palīdz arī dživai pacelt Kundalini pie Šivas, izvedot to cauri smalkā ķermeņa čakrām.

Divas pārējās dikšas ir orientētas uz joginem-askētiem, kas veicc intensīvu sadhanu nomaļās vietās – mežā, kalnos u.t.t.. Kas jogins veic uguns rituālu, viņš pēc tam ieziež ķermeni ar svētajiem pelniem, kam piemīt īpašs spēks un ka spalīdz intensīvā mantru un dhjanas praksē. Pelni tiek iejaukti pienā, pievienots kamparspirts u.c. sastāvdaļas, kas pasargā ādu no infekciju u.c. negatīvas iedarbības. Daži jogini praktizē to ilgstoši, tapēc tā tiek uzskatīta kā askēze.

Langot-dikša ir tiem, kas cenšas būt brahmačarji un atturas no seksa, cenšas kontrolēt un virzīt savu seksuālo enerģiju uz augšu. Tas ir ļoti svarīgi joginiem, kas praktizē intensīvas sadhanas, jo bez seksuālās enerģijas kontroles nevar atmodināt Kundalini-šakti un atbrīvoties no sansāras valgiem. Šī ir tiem kams augstākais mērķis ir mukti.

Protams, visu aprakstīt detaļās nav viegli, un Tradīcijā pastāv daudz smalkumu, detaļu, kas saistīti ar augstāk uzskaitīto, bet šā kā tā vispilnīgāk par visu var pastāstīt un atvērt zināsānas tikai konkrētā sadhaka Guru. Jo katrs cilvēks ir individuāls, un katram Guru nodos kaut ko vēl papildus vai viņam pieejamā veidā sadhanas un viņam piemērotas, jo metožu ir daudz. Bet šīs jogiskās sanskaras ir atbalsts visiem un visām daudzskaitlīgajām jogas praksēm, un tās palīdz pārvarēt materiālaš dzīves sanskaras zemapziņā. Tikai ar nopietnu attieksmi pret jogu un sadhanu, dzīvesveidu un dzīves uztveri – mēs varam cerēt uz nopietniem rezultātiem, ko jādod sadhanai.