Meklēt

Tradīcija

Autors – Sri Guru Jogi Matsyendranaths Maharadžs

Mahajoga Gorakšanatha Sampradaija – tā ir sena autentiska jogas tradīcija. Viņas dibinātājs ir Guru Gorakšanaths (Gorakhnaths), ko Indijā pielūdz kā Šivu. Tieši Mahajogs Gorakšanaths dibināja un attīstīja jogu, tādu kā to pazīst šodien visā pasaulē. Daudzi zinātnieki attiecina tradīcijas formēšanos uz 5.-12. gadsimtiem, bet saglabājušos tiešu ziņu nav un dati ir pretrunīgi. Indijā Gorakšanaths, un citi pazīstamie tradīcijas jogi, tiek pielūgti kā sasniegušie kaija-sidhi (ķermeņa garīgās superspējas) un fizisko nemirstību.

Tieši Gorakhnaths attīstīja Indijas HaTha jogu, pazīstamu kā kaija-sadhana vai pinda-sadhana. Viņš pazīstams arī kā dižs tantriķis un brīnumdaris, par ko ir nemazums dzīvu leģendu.

Nathu Jogas prakse ietver sevī iekšējo alķīmiju, kas ved pretim nemirstībai. Daudzu gadsimtu garumā Nathi nodod savas zināšanas pa Guru-skolnieka ķēdi, kam pateicoties, tradīcija saglabājusies līdz mūsu dienām; visu šo laiku dažādas Indijas garīgās sistēmas integrējušas Nathu tradīcijas metodes. Tāpēc Guru Gorakhnathu uzskata par pilntiesīgu HaTha jogas pamatlicēju.

Mahajogijs Gorakšanaths sarakstījis ap piecdesmit filozofiskus, metafizisku jogas aspektu un dažādu jogas sadhanu tekstus. Viņš dibināja Kanphata-jogu ordeni, kuru atšķirošā zīme ir lieli gredzeni ausīs,kas simbolizē saules un mēness enerģijas. Nathus var atpazīt arī pēc cita atribūta – rituālistisko nadi svilpīti, ko viņi nēsā pītā seškāŗtīgā melnā vilnas diegā-džaneo, iekārtu kaklā. Šis simbols ir saistīts ar nadanu-sandhanas praksi, kas paredzēta darbam ar skaņas vibrāciju. Diegs saistīts ar kanāliem idu un pingalu.

Seko dažu jogas un tantras tekstu uzskaitījums, par kuru autoru tiek uzskatīts Guru Gorakhnath un viņa skolnieki : Hatha Joga Pradipika, Gheranda-samvita, Šiva-samhita, Svata-tantra, Sidha-Sidhanta-Padhati, Gorakša-vačana-sangraha, Amanaska-joga, Gorakš-sidhanta-padhati, Viveka-martanda, Gorakša-upanišada, Joga-sidhanta-padhati, Joga-bidža, Gorakša-padhati, Gorakša-samhita, Gorakša-šataka, Joga-čintamani, Joga-martanda, Džņanamrita, Džņana-sankalini, Armarugha-prabodha, Joga-mahima, Gorakša-gita, Joga-sidhanta-padhati, Atmabodha, Gorakša-sahasranama, Kulananda-tantra, Matsjendra-samhita, Akulavira-tantra, Džņana-karika, Natha-sutra u.c..

Atšķirībā no Mahariši Patandžali jogas, Nathi balstās uz Kundalini-džagaran, sadhanas, kas nāk no tantras skolas. Guru Gorakhnaths izveidoja 12 jogiskās sampradajas novirzienus vai Panthus. Sakarā ar to, ka Indijas garīgā kultūra ir dažādīga un bagāta, dažādi panthi satur sevā garīgajā praksē dažādu Indijas reliģisko virzienu un kultu elementus. Kā rezultātā radās 12 panthi, kā pamats, neskatoties uz to dažādību, ir jogas prakse. Nathi nekad nav stājušies konfliktā ne ar kādām mācībām un skolām un vienmēr turējušies malā no to sociāli-reliģiozās aktivitātes. Nathiem dominē virzība uz mistisku pieredzi. Nathu ordenī pārgāja daudzi tantriskie budisti, kad budismu izspieda no Indijas, bet starp Nathiem var satikt arī sufijus, vaišnavus, šaivus, šaktus un kaulus. Pirmais guru, nodevušais jogu Gorakšanatha guru Matsyendranatham, bija Šiva, jogina Adinatha formā.

Gorakšanaths pazīstams visos Indijas štatos, kas apstiprina leģendas un stāstus par viņa darbību. Viņa slava pārspējusi viņa Guru Matsyendranatha popularitāti Indijā, kurš pazīstams ne tikai kā Naths, bet arī kā mistiskā-tantriskā virziena Kula dibinātājs, tāpēc šīs divas mācības ir savā starpā cieši saistītas. Bez Gorakšanatha ordenī pielūdz NavaNathus -deviņus leģendāros MAhajoginus, kuru skaitā ietilpst arī pats Gorakšanaths. Savās jogas un tantras praksēs viņš izveidoja praktiski visu tajā laikā pastāvošo tradīciju labāko prakšu kvinsistenci, un tieši vēdisma, purāniskās tradīcijas, tantrisma, šivaisma, šaktisma, budisma, džainisma, kaulisma u.c.. Šo mācību ekstraktu viņš un viņa mācekļi, pasniedza pasaulei, izplatot jogu.