Meklēt

Tantriskā sadhana

Tantra – tā ir sena mistiska mācība. Pateicoties tantriskajai sadhanai, sadhaka-praktiķis var iegūt garīgo atbrīvi-mokšu un siddhi (spējas). Tantras saknes nāk no pirms vediskās dravīdu kultūras un civilizācijas. Tantrā pastāv vairāki novirzieni, piemēram Indijas tantra, budistu tantra, džainu , musulmaņu tantra, kā arī to dažādi novirzieni dienvid-austrumu Āzijā un Okeānijā.

Indijas Tantra iedalās sekojošās lielās pamatgrupās : Nathu Tantra, Šri Vidja Tantra, Trika vai Kašmiras Šivaisms, Kali Vidja, Vaišnava Tantra, Saura Tantra un Ganapatja Tantra. Kopumā, visi šie novirzieni iedalās divās grupās : dakšinačarā un vamačarā.

Dakšinačarā izmantojas Devatu pielūgšana un viņu spēju realizācija, izmantojot pudžu (pielūgšanu caur rituālu) ar murti (Devatas statuju vai bildi) vai jantru (grafisku Devatas mistisko enerģiju attēlojumu). Lai realizētu sidhhas, Guru nodod sadhakam dikšu-iniciāciju un attiecīgu sadhanas metodi, un sadhaka tālāk praktizē atbilstošii nodotajai metodei. Kā piemēram, Guru var nodot mantru kāda noteikta Dieva aspekta pielūgšanai, kuru jāskaita noteiktu reižu skaitu tās realizācijai, šo procesu sauc puraščaranu. Tālāk jāveic šīs Devatas pielūgšana uguni, tas ir Agnihotru/Homu. Nathi parasti izmanto ŠSabr-mantras, kas var būt gan Sanskritā, gan Hindi, kā arī citās kādā no 25 Indijas valodām vai to dialektiem, un var būt arī jauktas, kā tas pamatā ir. Šabr-mantras tika nodotas mahajoginam Matsyendranatham no Šivas Adi Natha un tālāk izplatījās tieši caur Nathu tradīciju. Šīs mantras izmanto arī Aghori savās praksēs, kā ari citu tantrisko virzienu adepti. Tantrā lai pareizi veiktu sadhanu ir labi jāpārzin saistītās mācības, kā džoitiš (vēdiskā astroloģija), mantroloģija, sanskrits, numeroloģija u.c..


Cits pazīstamais tantriskās sadhanas veids saucas Vamačara – vai kreisās rokas ceļš. Tas saucās tā deļ tā, ka viņā Devatu pielūgšanā pielietojas elementi, kas nav pieņemami ortodoksālā reliģijā, kas pazīstami kā 5M : panča-makara, piecu veidu cilvčiskās baudas. Tās ir gaļas ēšana (mamsa), sadedzināti graudi (mudra), zivs (matsja vai mačli), alhokols (madja vai madira) un rituālais dzimumakts (maithuna). Vamačaru mēdz saukt arī par Kulačaru. Tādas prakses mēdz būt vienkāŗšas pēc pirmā vērtējuma, bet tā sir sarežģītas gan tehniski, gan garīgi. Šādus rituālus var praktizēt tikai cilvēki ar noteiktām zināšanām un rakstura īpašībām, nesagatavots sadhaka var nodarīt tikai sev ļaunumu. Vamačarā Devatas veidola vietā tantriķi piesauc Devatas savos ķermeņos, veicot avahanu, un tantriķa ķermenis kļūst par šīs Devatas templi. Šādi rituāli var būt kolektīvi, tādā gadījumā to sauc par Čakra Pudžu. Kur sadhaka vairāk orientējas uz anubhavu (tiešo pieredzi), nevis uz rituālo norisi un noteikumiem. Bet parasti, pirms ķeties pie Vamačaras prakses, Guru iesaka skolniekam realizēt noteikta smantras un Devatas pilnību (siddhi) caur Dakšinacāras praksi.

Lai arī kāda nebūtu tantriskā sadhana, dakšinačaras vai vamačaras, tās abas ir ievadošās augstākajā stadijā – Divjačarā (Dievišķā ceļa sekošanai). Šī trešā metode attiecas uz Nathu Jogu vai Siddha-jogu, kura iespējama tikai garīgi nobriedušam cilvēkam, kurš ir nostiprinājies uzticībā un kapošanā Guru un Jogiskajam ceļam. Mūsu skolā, tiem kas vēlas pamazām sākt praktizēt Tantrisko Jogu, notiek lekcijas un atbilstošas iniciācijas no Guru, tikai tiem, kas ir gatavi tādai praksei. Sadhana tiekizvēlēta atbilstoši astroloģiskajiem aprēķiniem un cilvēka personiskajām īpašībām.

Bez tam, tantriskā prakse pazīstama ar savām maģiskajām metodēm, kuras var tikt pielietotas tikai ņemot vērā daudzus likumus. Īsts tantriķis tās piemēro ļoti retos, izņēmuma un ļoti nepieciešamos gadījumos, bet zināt to procesu teoriju, ir vērts jebkuram praktiķim. Tās ir Šat-karmas (sešas maģiskās darbības): Šanti-karma (miera formēšana sociālā vidē), Stambhana-karma (paralizācija, piemēram pre jums vērstas destruktīvas ietekmes apturēšana), Uččatana-karma (ļauno garu izdzīšana), Vivešana-karma (divu indivīdu saķildošana) un Marana-karma (ienaidnieka nogalināšana). Bet tantriķis nekad neķeras pie tādām karmām,kā marana un vivešana, izņemot ja viņam vai viņa tuvajiem draud dzīvībai briesmas vai citādi nav iespējams apstādināt būtni, kas iet asurisku ceļu. Patiess tantriķis pazīst šo parādību dabu un viņam nav nepieciešama to realizācija, jo esot patiess Bhakta, tas saņem automātiski Ištadevatas aizsardzību. Tapēc pareizs orientieris un mērķis Tantrā i Bhakti un Dievišķā realizēšana. Divja-marga nozīmē tīru motivāciju, kas ir svarīga kā jogiskā, tā tantriskā sadhanā.